Nu jau vairākus gadus Latvijas sabiedrībā viena no plašāk apspriestajām tēmām ir ekonomiskā krīze, budžeta konsolidācija un tas, kurā krīzes punktā mēs atrodamies. Un kā vienas no zālēm krīzes pārvarēšanai un ekonomikas augšupejai bieži tiek minēta uzņēmējdarbības veicināšana.
Jāatzīst, ka ir vairākas metodes, kā iespējams nomērīt uzņēmējdarbības aktivitāti Latvijā. Manā skatījumā viena no vienkāršākajām metodēm, ir Latvijas investīciju attīstības aģentūras (turpmāk tekstā – LIAA) rīkotā pasākuma "Ideju Kauss" rezultatīvo rādītāju dinamikas analīze. Šis biznesa plānu konkurss, kas šogad norisinās jau piekto gadu, ik gadu pulcina arvien vairāk interesentu. Lai gan dalībnieku skaits "Ideju Kausā" nenorāda uz to, cik faktiski jauni uzņēmumi tiek uzsākti, tas uzskatāmi parāda, cik liela interese Latvijā ir par jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu.
Pagājušajā gadā ideju pieteikumu apmērs sasniedza jau 677. Savā ziņā likumsakarīgi ir tas, ka šo pieteikumu skaits procentuāli visstraujāk pieauga tajā laikā, kad Latvijas ekonomikā bija visdziļākā krīze.
Daudziem gan liksies, ka visvienkāršāk uzsākt uzņēmējdarbību ir ekonomiskās izaugsmes apstākļos, kad ir lielāks pieprasījums pēc precēm un jauniem pakalpojumiem. Tomēr bieži vien jauni uzņēmēji rodas tieši nelabvēlīgā ekonomiskā vidē. Krīze dod cilvēkiem nepieciešamo un dažreiz sāpīgo „spērienu”, lai uzsāktu domāt un darboties pie sava biznesa veidošanas. Šāds „spēriens” acīmredzot ir tas, kas padara sapņotāju par darītāju.
Tajā pašā laikā, ir jāatzīmē arī tas, ka pēdējā laikā valsts ir veikusi vairākus pasākumus, lai atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procesus. Rezultātā, pateicoties gan valsts, gan privātajām iniciatīvām, šodien varam teikt, ka cilvēkiem uzsākt uzņēmējdarbību kļūst arvien vienkāršāk. Salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš, ir kļuvis vieglāk (un arī lētāk) reģistrēt jaunu sabiedrību. Ir iniciētas vairākas valsts programmas (pamatā LIAA administrētas), kas atvieglo uzņēmumu uzsākšanu - tsk., biznesa inkubatori, pirms-sēklas instrumenti, kontaktbiržas u.c. Ir izveidoti vairāki jauni projekti, kas piedāvā uzņēmējiem bezmaksas izglītību un mentoringu, piemēram, Rīgas Ekonomikas Augstskolas Mentoru Klubs, Jauno Uzņēmēju Centrs un Nordea Biznesa skola.
Tāpat pēdējos gados ir būtiski paplašinājušās iespējas saņemt firmas uzsākšanai un izaugsmei nepieciešamo finansējumu. Tikai 2010. gadā vien ir izveidoti 4 jauni riska kapitāla fondi. Starta kapitāla finansējumu (apmēros līdz LVL 5000) var saņemt no vairākām valsts, pašvaldību un privātu institūciju atbalstītām programmām. Biznesa uzsākšanai paredzētu kredīta programmu joprojām pārvalda "Hipotēku un Zemes banka" projekta "Altum" ietvaros. Savukārt biznesa izaugsmei ir pieejami gan valsts, gan nebanku sektora piedāvātie alternatīvie aizdevumi (kredīti, kuru saņemšanai nav nepieciešama nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļu ķīla).
Attiecīgi, ja man jautātu vai tagad ir īstais brīdis sākt veidot savu uzņēmumu, es teiktu "jā" un katru dienu šis "jā" kļūtu arvien stiprāks.
Juris Grišins,
Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs,
REA mentoru kluba valdes loceklis,
finanšu uzņēmuma "Capitalia" vadītājs
